Visi it kā zina Jūrmalu, bet ne visi zina, ka uz otru pusi no Rīgas gar krastu atrodas tāda apdzīvota vieta kā Saulkrasti. Turp arī bariem dodas rīdzinieki un citi biedri atpūsties pie jūras, jo vietām tas ir vienkāršāk un lētāk nekā Jūrmalā. Vēl tur notiek slavens džeza festivāls.
Mēs savukārt aizbraucām, jo tur vasarā dzīvo Aux, kurš piedāvāja no turienes ar ričukiem aizbraukt līdz Siguldai, labi, ka tuvu. Es Siguldā pirms tam biju tikai pāris reizes, un ne īpaši to redzēju, bet pie jūras šogad vispār nebiju bijis, tā ka iemeslu aizbraukt bija daudz.
Apskatīt Saulkrasti Sigulda 1 lielākā kartē
Bija diezgan raustīgi stiprināt velo ar sistēmu no "Maximas" par 5 ls, bet šķiet, ka tīri tā neko strādā, ne sliktāk kā pankiskā par vairākas reizes lielāku summu.
Šeit mēs ar gumijām papildu garantijai piešņorējām
Pudiņ, šī ir Alise.
Pa ceļam ieraudzījām "pilsētas svētkus" Lielvārdē. Nopirkām tur "paštaisītu" saldējumu par 0,80 Ls glāzītē. Pēc skata un garšas patiešām paštaisīts, bet Rūjienas vienalga ir labāks.
Mana skeptiskā sejas izteiksme labi pauž attieksmi pret cenas un kvalitātes attiecību.
Pilsētas svētki Lielvārdē tādi nekādi, pārsvarā ķīniešu tekstils, un pat apskatīties nav ko, izņemot saldējumu augstāk. Cenas, taisnība, zemas.
Lūk tas pats Rūjienas saldējums. Ja kāds dzīvo pazemes bunkurā un vēl to nav redzējis, paziņoju, ka tas ir viens no nedaudzajiem zīmoliem, kas ražo saldējumu no piena, nevis no augu taukiem. Lai gan pie mums Latvijā arī no tiem garšīgi māk uztaisīt, atšķirībā no krievu ("Russkij holod"), kas man nepatika. Rūjienas man patīk, bet nez kāpēc tikai glāzītēs, nevis kastēs. Lai gan kastēs es jau sen neesmu ēdis saldējumu – diēta. Bet lūk glāzītes gan ir nenormāli garšīgas, starp citu, kraukšķīgas un apbrūninātas.
Saulkrastos civilizācija ir sasniegusi neredzētus augstumus – ielu norādes krustojumos. Līdz šim kaut ko tādu Latvijā nebiju redzējis.
Aux teica, ka izņemot centrālās ielas, citu te nav. Mājām ir savi nosaukumi, kā, piemēram, lejā.
Pludmale no mājas 50 metru attālumā, bet ļoti akmeņaina no mola. Tālāk ir smilšu pludmales, skaistas, gandrīz kā Liepājā vai Jūrmalā (bet tur tomēr bišķi krutāk, jo kāpas)
Vabole saoda sendviču un negribēja lidot prom.
Piesardzīgs kaķis ir piesardzīgs.
Bet spēlēties mīl.
. . . piesardzīgi.
Vēl pat nekrēsloja, kad mēs devāmies ceļā (pulksten 16!)
Šeit mēs netikām iekšā, tur bija privāti svētki. Bet citādi tā ir kaut kāda restaurēta pils.
Lūk, no kurienes rodas visi tie stārķu pūļi Latvijā! Tos izperē pie Siguldas.
Pie Siguldas arī ir civilizācija. Uzreiz var redzēt, kur nauda plūst. Mums Latgalē nekā tāda nav.
Un tāda arī nav.
Nu un šitāda arī nav. Kalniņš, starp citu, vienkārši superīgs, gandrīz kā Turcijā, tikai īsāks.
Tilts iebraucot Siguldā pār Gaujas upi. Uzreiz pa labi – kempings Makars, kur mēs nakšņojām (izņemot Aux).
Ēst nācās velns viņu zina ko un vēl tumsā, jo mēs nezinājām, kur ir lielveikals, un iepirkāmies lauku bodē.
Bet šīs jau ir bildes, kuru autors ir Aux
Kopumā pirmā diena pagāja neslikti. Jūrā nopeldējāmies, saldējumu saēdāmies. Nobraucām gan pamaz pēc maniem standartiem, toties Siguldā kalniņi ir lieliski, interesanti gan braukt lejā, gan augšā. Kempingā Makars, starp citu, pilns ar vāciešiem ar kemperiem, daudzi ar velosipēdiem. Viens bija uz rekumbenta, ar Vaude telti un Ortlieb somām. Es būtu apskaudies, bet man drīz pašam viss būs tāds pats, izņemot varbūt to rekumbentu.
Ja jūs neesat lietas kursā, kas ir rekumbents, lūk, tas ir. Tam ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar klasisko baiku, īpaši tūristiem: mugura nenogurst, ainavas labi redzamas, krist zemāk.
Kempingā, starp citu, ir elektrība, tualete, duša. Cenas, taisnība, nav Latvijas, bet Vācijas. Ko mēs nezinājām – ja esi samaksājis par vietu, it kā laivas pavizināties iedod bez maksas. Neatkārtojiet mūsu kļūdu.